Remontiņš tumšajā kaktā nu ir pabeigts un teju tas arī iekārtots. Tagad to vairs nesaucam par tumšo kaktu - nu ir nokristīts par smuko istabiņu.
Kad nu pamazām piekārtoju visu saimniecību, bija mums šitāda sarunu secība. Vispirms sakārtoju mazo galdiņu istabā. Puika, no dārziņa atnācis, uzreiz saka: "O, smuki, es ēdīšu pie šitā galda!" Man prieks un stimuls turpināt dailes ieviešanu mājās. Nākamajās dienās arī lielo virtuves galdu beidzot novācu no remontu krāmiem, uzliku vāzi ar pūkaino pļavu pušķi. Čalim atkal acis lielas un ideja tā pati - tagad pie šitā galda sēdēšot.
Skaidrs piemērs, ka bērniem skaistuma un kārtības mīlestība ir iedzimta. Tas tiešām motivē savu dzīves telpu kopt un estetizēt. Kaut šobrīd tas no manis prasīja daudz - griestu krāsošanā pati iesitu roku, arī tapetes izlīmēju, un, izrādās, to spēju bez neviena palīga. Garo malu mans puika gan palīdzēja līmēt - tas trīsgadīgajam - tīrais prieks!
Write a comment